Runā, ka ir lietas, kuras mēs nevaram, nedz ietekmēt, nedz mainīt. Tad lūk, šo ceļojumu plānoju jau iepriekš, taču tas atnāca tieši laikā, kad to vajadzēja visvairāk! Uz divām nedēļām aizmirsties un atslēgties no visa!
Ar pārsēšanos Parīzē pēc kopumā aptuveni 13 stundām esam ieradušies Bangkokā. Esam ielidojuši ļoti agri norīta. Kamēr mūsu numuriņu vēl iekārto, nolemjam iziet mazu līkumiņu, lai arī nogurums liek par sevi manīt. Ir aprīlis un ir ļoti, ļoti karsts - virs 30 grādiem. Pirmo šoku jau piedzīvojām, braucot no lidostas uz viesnīcu, apkārt vieni netīrumi, ceļa malas pilnas ar kaut kādām drazām un tādas ielas arī pilsētas centrā. Ar Eiropas tīrību pilnīgi nevar salīdzināt! Es vēl nodomāju labi, ka Bangkokā esam tik uz trim dienām. Otrs man šoks - smirdoņa, smaka bija visur un visai intensīva. Trešā lieta, - ēstuves. Atrašanās uz ielas, to tā kā zināju, bet, ieraugot kā tas viss izskatās reālajā dzīvē, lūk, tas bija kaut kas. Virs 30 grādiem pēc celsija, ārā smaka un vēl skatīties uz ēdienu, kurš dažās vietās pat izskatījās tāds brrrrr? Nu, nē! Vairāki draugi, kas iepriekš ir bijuši Taizemē teica, noteikti ēdat uz ielas, tur ir visgaršīgāk. Bet, esot Bangkokā, mans pirmais jautājums bija, kur mēs ēdīsim??? Jo sapratu, uz ielas tīri psiholoģiski nevarēšu ne ko ieēst. Par laimi viesnīcā bija viena vieta, kur paēst, un papildus tai ar lielām mokām atradām restorānu, kur, samaksājot noteiktu summu, var ēst, cik vēlies. Viss tīrs, svaigs un patīkami. Nākamajā dienā jau kaut kā apradu ar visu, vienīgi ar ēšanu nekas nemainījās. Pārsteigums bija viņu elektrības vadi uz stabiem - zirnekļu pinumi. Mūsu Latvenergo tur būtu ko darīt, vai nu tieši pretēji nebūtu! :)
Nākamais rīts iesākās ar smaidu, jo dzimšanas diena. Šoreiz svētki tiki tālu no mājām. Rīta pelde viesnīcas baseinā un diena var sākties! Tveice jau no paša agra rīta, un tā saglabājas visu dienu. Vienīgais glābiņš no saules un lielā karstuma - ik pa laikam ieskriet kādā veikalā, muzejā vai taksī. Jāatzīmē, ka temperatūras maiņas ir diezgan krasas no +32 uz labi ja +18. Par laimi nekādu saaukstēšanos nenoķērām.
Bangkokā apmeklējām nakts tirgu. Viesnīcā gan ieteica uz kuru labāk braukt, jo ir vairāki, kuros vieniem pašiem labāk nerādīties. Ja sanāk būt Bangkokā, ieteiktu apmeklēt Lielo Karaļa pili (Grand Palace). Ļoti grezna un skaista. Uz turieni dodamies ar kuģīti, līdz arto var izbaudīt visu, kas ir apkārt. Bangkoka no attāluma šķiet kā parasta lielpilsēta ar debesskrāpjiem un zemo apbūvi, bet, braucot ar laivu, redzi, ka praktiski visa zemā apbūve ir nabadzīgie nami, un to ir ļoti, ļoti daudz. Braucot līdz Karaļa pilij, pa ceļam redzam vēl arī daudz citu skaistu tempļu, bet par cik laukā ir pāri 30 grādiem, nolemjam visu spēkus atstāt pils apskatei. Labi, ka viesnīcu esam rezervējuši ļoti tuvu upei, pa kuru notiek galvenā pilsētas satiksme, un gaisa vilcieniņam, līdz arto varam doties arī vakara pastaigās.
Noteikti, ja kādreiz vēlreiz dotos uz Taizemi, Bangkokā vairs nepaliktu, lai gan man pašai lielpilsētas ļoti patīk un parasti no tām uzlādējos, tad Bangkoka mani galīgi neaizķēra!
Patiesībā mana Taizeme sākās tieši Krabi. Skaistās klinšu ainavas, daudzās salas, tirkīz zilais ūdens, pludmales, atdzesēta svaiga kokosriekstu sula, augļi... Lūk, šī bija vieta, kur vēlējos uzkavēties ilgāk! Divu nedēļu atpūta ir sākusies! :)
Lidojam uz Krabi Ao Nang. Saprotu, ka beidzot šeit tikai tagad ir sākusies tā ilgi gaidītā atpūta, relaksācija. Ao Nang ir tāds kā Krabi centrs, no kurienes ir ērti doties tālāk uz salām vai citiem rajoniem. Viesnīcu izvēlamies pie pašas gājēju ielas, kas atrodas blakus pludmalei. Diena vai nakts visu laiku ir viena liela burzma. Nākamā dienā noīrējam sev laivu un dodamies salu tūrē. Labi, ka dodamies no rīta, kamēr karstums nav tik liels un cilvēku kņada vēl tikai pieaug. Pirmo salu izbaudījām pasakaini, jo cilvēku bija ļoti maz. Pludmale, skaista ainava, miers, - tieši tas, kas vajadzīgs. Ko nevarētu teikt par pēdējo. Tomēr te ir pārāk aktīvi un pienākusi diena, kad ir jādodas tālāk.
Tālāk dodamies ar kuģīti uz Koh Lantas salu. Te jau ir tas miers, ko vēlējos. Cilvēku drūzmas nav, sala nav liela. Vienu dienu veltam, lai ar motorolleru apbrauktu salu. Kaifiņā. Tik nepārtraukti vienam otru jāpieskata, lai noturētos ceļa kreisajā pusē. Taizeme satiksme tiek organizēta pa ceļa kreiso pusi, kas pretēji tam kā esam pieraduši Latvijā. Karstums liels, bet tik patīkami braukt, kad vējš dzesē. Ūdenī nav jēgas iet, jo tas ir kā piens, tik silts, kā vanna! :) Ah, kas par augļiem tirdziņā. Es uz Taizemi varētu pārcelties dzīvot kaut dēļ tā vien. Tādus augļus nekur iepriekš neesmu ēdusi. Tik saldi un gatavi! Labākais mango kāds vispār ir ēsts. Varētu pārtikt tikai no augļiem.
No miera dodamies tālāk uz vēl lielāku mieru, uz Koh Mook. Pilnīga paradīze! Tuvojoties savai viesnīcai, elpa aizraujas. Viesnīca atrodas uz salas raga, ko ieskauj baltas smiltis. Jā, šis ir tas, kas vajadzīgs. Pilnīgi nekā nedarīšana un vienkārša laiskošanās. Vienu dienu atkal noīrējām laivu un dodamies uz netālu atradušos salu Ko Kradan. Vēl, esot Latvijā, ilgi domājām uz kuras salas apmesties, taču ļoti labi, ka izvēlējāmies Koh Mook. Koh Kradan bija pilna ar tūristiem, bet ainava, baltās smiltis, dzidrais ūdens - aizrauj elpu. No šejienes galīgi, galīgi negribējās braukt prom!
Divas nedēļas paskrēja nemanot! Taizemes daba ir tiešām pasakaina, ko papildina cilvēki un ēdiens. Taizemē ir liela nabadzība, cilvēki dzīvo ļoti, ļoti pieticīgi. Ir mājas, kurās tu nevari saprast, vai tur kāds dzīvo vai nē, bet redzi pagalmā bērni skraida. Priecīgi un laimīgi. Taizemē ir ļoti sirsnīgi un atsaucīgi cilvēki. No viņiem staro pozitīva enerģija. Tas liek aizdomāties! Ceļojums, kas aizrāva un vienmēr paliks atmiņā…
Dažreiz ir vērts atteikties no tā, ko vēlaties, lai to iegūtu.
